Palīgs meža apsaimniekošanā

Meklējot meža apsaimniekošanas uzņēmumu internetā, sākotnējā izvēle var šķist reibinoši plaša. Kā no tūkstošos skaitāmajiem meklētāja rezultātiem nonākt līdz reālai un sekmīgai sadarbībai?

Meža apsaimniekošanā strādājošo uzņēmumu Latvijā nav maz, taču te vērts uzsvērt, ka liela daļa no tiem specializējas vienā vai tikai dažos meža apsaimniekošanas posmos, piemēram, mežistrādē, jaunaudžu kopšanā, bet varbūt tas nemaz nav tas, kas vajadzīgs konkrētajam mežam. Atbilstoša kvalifikācija un speciālisti nepieciešami jebkuram meža apsaimniekošanas periodam, bet primāri priekšroka dodama uzņēmumiem, kas sniedz pilna cikla meža apsaimniekošanu, jo tas nozīmē, ka uzņēmums varēs palīdzēt mežam jebkurā tā dzīves posmā.

Pilns cikls

Pilna cikla meža apsaimniekošanas uzņēmumu jau ir ievērojami mazāk. Tiem ar savu pieredzi, prasmēm un resursiem jāspēj mežu īpašniekiem palīdzēt ar labākā risinājuma piemeklēšanu, meža apsaimniekošanas plāna izstrādi un tā realizēšanu mežā, sākot no tā stādīšanas, kopšanas, izlases veida zāģēšanas līdz pat nozāģēšanai kailcirtē un kokmateriālu realizācijai. Tam ir vajadzīga komanda, kur līdzās meža vērtētājiem un mežistrādes meistariem ir arī tirgus analītiķi, juristi un citi speciālisti.

Tāpat uzņēmumam jābūt ar pietiekami plašu sadarbības partneru loku – no sertificētām stādaudzētavām līdz kokmateriālu pieņemšanas punktiem, kuros kokmateriālu uzmēra sertificēti un neatkarīgi speciālisti.

Piemēram, ja meža īpašnieka vēlme ir stādīt jaunu mežu, meža apsaimniekošanas uzņēmums palīdz sagādāt sertificētu stādāmmateriālu, kas nebūt nav tik vienkārši pieejams. Lai mežs augtu ražīgs un to nenomāktu avenāju un krūmu džungļi, nepieciešama regulāra un kvalitatīva kopšana.

Vēlākā posmā vajadzēs arī retināšanu, lai koki nav pārāk blīvi saauguši un spēj pieņemties resnumā, augstumā un vērtīgumā. Tāpat laikus ir jāreaģē uz meža slimībām, kaitēkļiem vai vēja postījumiem, jo kaltušajos, kritušajos kokos slēpjas zaudēti ienākumi. Meža apsaimniekošanas uzņēmumiem ir sadarbības līgumi ar kokmateriālu pieņemšanas vietām, kas pasargā no riska, ka koksnes mainīgā tirgus dēļ vienā dienā nozāģēto vienkārši nav, kur likt.

Šāds uzņēmums nevaļīgam meža saimniekam ir kā acis, kas vēro un novērtē meža stāvokli, ausis, kas vienmēr seko līdzi aktuālajām tendencēm un norisēm tirgū, un arī rokas – darbaspēks, kas nepieciešams dažādu meža apsaimniekošanas darbu veikšanai.

Sadarbības formas

Meža īpašnieku un apsaimniekošanas uzņēmumu sadarbības formas var būt dažādas. Meža īpašnieks var uzticēt apsaimniekošanas uzņēmumam lemt par nepieciešamajiem darbiem mežā, bet apstiprinot katru soli pirms izpildes. Protams, var nolīgt meža apsaimniekošanas uzņēmumu tikai uz konkrētiem darbiem. Tad, veicot kādu no tiem, meža saimnieks saņem rēķinu un veic samaksu.

Tikpat labi saimnieki, kuriem pašiem ar meža apsaimniekošanu vispār nav laika nodarboties, var pilnvarot uzņēmumu lēmumu pieņemšanā un darbu veikšanā. Šādā gadījumā savstarpējā uzticība un lojalitāte ir obligāts priekšnosacījums. Ierasta prakse ir slēgt arī ilgtermiņa sadarbības līgumu uz vairākiem gadiem, īpaši mežistrādes gadījumā. Tad norēķinu ir iespējams organizēt pēc savstarpējā ieskaita principa, proti, kad mežā iegūtais materiāls ir nodots un iegūti ieņēmumi, meža apsaimniekotājs no tiem atrēķina apsaimniekošanas rezultātā radušos izdevumus, piemēram, meža stādīšanu, jaunaudžu kopšanu, arī mežizstrādi, un starpību saņem meža īpašnieks. Tādējādi meža īpašniekam nav jādomā, kā samaksās par meža apsaimniekošanu.

Sertifikāti - papildu garantija

Meža apsaimniekošanas uzņēmumu aprakstos nereti minēts, ka uzņēmumam ir atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu apliecinoši sertifikāti – FSC (Forest Stewardship Council – Mežu uzraudzības padome) vai PEFC (Programme of the Endorsement of Forest Certification – Meža sertifikācijas sistēmu novērtēšanas programma). Abas šīs ir starptautiskas sertifikācijas sistēmas, kas apliecina, ka konkrētais meža apsaimniekotājs darbojas, ievērojot labas mežsaimniecības praksi mežā.

Principā uzņēmumi var darboties arī bez šiem sertifikātiem, tomēr praksē arvien vairāk kārto šo sertifikāciju, jo tas paaugstina konkurētspēju un paver plašākas tirgus iespējas, turklāt nodrošina augstāku samaksu par nodoto kokmateriālu. Kāds meža īpašniekam no tā labums?

Pirmkārt, tā ir garantija, ka mežs tiks izstrādāts kvalitatīvi, atbilstoši prasībām. Sertificētajiem apsaimniekotājiem par katru mežizstrādes objektu ir jāgatavo atskaites, jo katru gadu viņu darbu auditē neatkarīgs eksperts, veicot arī apsekojumus dabā. Sertifikāta prasību neievērošana draud ar tā zaudēšanu.

Otrkārt, īpašnieka mežam nav jābūt sertificētam, bet, ja kokmateriālu realizē sertificēts uzņēmums, tas kļūst par sertificētu. Un treškārt, šis materiāls ir izsekojams visos ražošanas posmos – no meža apsaimniekotāja līdz gala produkta ražotājam.

Kur ieņēmumi, tur riski

Iestādot mežu, sākotnēji sagaidāmi galvenokārt ieguldījumi un tēriņi, tāpēc šajā periodā risks saskarties ar negodprātīgiem uzņēmumiem ir neliels. Te galvenokārt sadarbība notiek pēc vienošanās principa – tiek atrunāti konkrēti darbi un samaksa par tiem. Tomēr arī tādas nianses kā, piemēram, tas, ka apsaimniekotājs bez saimnieka ziņas ir izpaudis informāciju par meža īpašumu vēl kādai trešajai personai, ir labas sadarbības principu pārkāpšana.

Daudz sarežģītāk ir tad, kad mežs sasniedzis savu pilnbriedu un beidzot parādās iespēja gūt ieņēmumus. Diemžēl aizvien ir skumji stāsti par apkrāptiem meža saimniekiem tieši šajā apsaimniekošanas posmā. Piemēram, pēc mežistrādes nolīgtais uzņēmums pazūd ar galiem vai arī par vērtīga meža nozāģēšanu saimniekam samaksā neadekvāti niecīgu summu.

Vēl neapskaužamāki ir gadījumi, kad meža īpašnieks ne tikai paliek bez meža un naudas, bet mantojumā saņem arī dziļas risas un izpostītus ceļus, kas pēc tam par saviem līdzekļiem jāatjauno.

Vai nekompetences dēļ ir nozāģēti koki arī kaimiņa īpašumā, un radušies zaudējumi jāsedz apkrāptajam saimniekam. Tāpēc apsaimniekošanas uzņēmuma izvēle ir atbildīgs solis, jo tā ir izšķiršanās par to, kam uzticēsi ļoti vērtīgu sava īpašuma daļu.

Uzticams apsaimniekotājs meža īpašniekam piedāvās, kādi pasākumi labāk veicami mežā (stādīšana, ciršana, varbūt Eiropas Savienības līdzekļu piesaistīšana), atstājot gala lēmuma pieņemšanu saimnieka ziņā.

Lūk, daži svarīgi soļi, ar ko sākt, meklējot savu meža apsaimniekošanas uzņēmumu.

• Noskaidro, vai uzņēmums ir atpazīstams un ar labu reputāciju. Šīs divas lietas veidojas jebkuram uzņēmumam, kurš noteiktu laiku darbojas nozarē. Neviens nopietns uzņēmums neriskēs ar savu reputāciju, lai gūtu ātro naudu. Ja par uzņēmumu nav nekādu ziņu un atsauksmju, tad tas ir diezgan drošs brīdinājuma signāls. Tāpat ar aizdomām jāraugās uz to, ja pēkšņi kādā dienā saņem negaidītu telefona zvanu no uzņēmuma, kurš piedāvā tev, piemēram, izstrādāt vai nopirkt mežu, – meža īpašnieka personiskā informācija, ja vien viņš pats nav publicējis sludinājumu, nav publiski pieejama.
• Sāc ar uzņēmuma mājaslapas izpēti – kāda ir komanda, vai ir norādīta kontaktadrese, minētas klientu atsauksmes, sadarbības partneru loks. Šaubu gadījumā dodies apskatīt, vai norādītajā adresē patiešām darbojas uzņēmums. Ja mājaslapā uzņēmums dižojas ar FSC un/vai PEFC sertifikātiem, neaizmirsti tikšanās laikā paprasīt tos uzrādīt.
• Par sadarbību domā tikai pēc klātienes tikšanās. Tā nepieciešama, ne tikai lai pārliecinātos par uzņēmuma darbinieku profesionalitāti, bet arī lai saprastu, vai veidojas laba komunikācija. Mežs neizaug vienā dienā, tāpēc būt uz viena viļņa šajā jomā ir ļoti svarīgi, lai, piemēram, nesanāk tā, ka saimnieka domas par saudzīgu izstrādi apsaimniekotājs saprot kā kailcirti.
• Izpēti un salīdzini vairākus potenciālos apsaimniekošanas uzņēmumus, to veikumu, komandas, atsauksmes un arī pakalpojumu izmaksas.